80. gadi bija skaļi. Krāsas kļuva košākas, mūzika skaļāka, apģērbs drosmīgāks, un liela daļa jaunās kultūras vairs neradās tikai modes namos vai ierakstu kompānijās. Tā radās uz ielas.
Ņujorkā hip-hop turpināja augt no lokālas kustības par pasaules fenomenu. DJ, MC, graffiti mākslinieki un breakdance dejotāji veidoja kultūru, kurā mūzika, kustība, apģērbs un vizuālā valoda kļuva par vienu veselumu.
Boombox — mūzika, kuru varēja paņemt līdzi
Pirms Spotify un bezvadu tumbām bija boombox. Lielie portatīvie kasešu magnetofoni ļāva mūziku iznest ārpus mājas — uz ielu, parkiem, basketbola laukumiem un breakdance cīņām.
Mūziku ierakstīja kasetēs, pārrakstīja no draugiem un veidoja savus miksus. Playlisti toreiz nevarēja nosūtīt ar vienu klikšķi — to vajadzēja uztaisīt pašam.
Breakdance — ķermenis kļuva par instrumentu
Breakdance jeb breaking 70. gados sāka veidoties Ņujorkas hip-hop kultūrā, bet tieši 80. gados tas piedzīvoja milzīgu starptautisku popularitāti.
Kartona gabals uz asfalta, boombox un cilvēku aplis bija pietiekami, lai iela pārvērstos par skatuvi. Tas nebija tikai dejas stils. Tā bija sacensība, pašizpausme un iespēja parādīt savu individuālo stilu.
Skate culture
Paralēli hip-hopam auga arī skeitborda kultūra. 80. gados skate arvien vairāk kļuva ne tikai par sportu, bet par dzīvesveidu ar savu mūziku, modi, žurnāliem, grafiku un attieksmi.
Tāpat kā hip-hopā, galvenā doma bija vienkārša — atrodi savu vietu un dari to savā stilā.
Stils, kuru nevarēja nepamanīt
Košas krāsas. Oversize jakas. Denim. Baseball cepures. High-top kedas. Adidas, Converse un citi zīmoli, kas no sporta pasaules pārcēlās uz ielu.
Mode arvien vairāk sāka rādīt nevis to, cik formāli tu vari izskatīties, bet kas tu esi un pie kādas kultūras piederi.
Nostaļģija pēc laika, kuru ne visi pat piedzīvoja
Interesanti, ka 80. gadu estētika turpina pievilkt arī tos, kuri tajā laikā vēl nebija dzimuši. Kasetes, boombox, analogas fotogrāfijas, vecie sporta apavi, košās krāsas, skolas autobusi un ielu kultūra rada sajūtu par laiku, kas šķiet vienkāršāks, īstāks un mazāk digitāls.
Tā nav tikai atskatīšanās pagātnē. Tā ir vēlme paņemt no tās sajūtu — brīvību, spontanitāti un raksturu.
Dzeltenais amerikāņu skolas autobuss
Un vēl viens Amerikas vizuālais simbols, kuru zina gandrīz visa pasaule — dzeltenais school bus. Pats autobuss nav radies 80. gados, bet kino, seriāli, mūzikas video un ASV popkultūra to padarīja par vienu no atpazīstamākajiem amerikāņu jaunības un skolas dzīves tēliem.
Tieši tāpēc arī KINGU School Bus nav vienkārši transportlīdzeklis. Tas ir gabals no tās kultūras pasaules, kura mūs iedvesmo.
Kāpēc 80. gadi dzīvo KINGU?
KINGU nekad nav centies vienkārši uztaisīt “retro interjeru”. Mūs interesē pati tā laika attieksme — spilgti, drosmīgi, mazliet nekaunīgi un bez bailēm būt citādiem.
Boombox, hip-hop, breakdance, skate, graffiti, krāsas un amerikāņu school bus nav nejauši elementi mūsu bildēs un komunikācijā. Tie veido vienu kultūras valodu, kuru KINGU izmanto jau gadiem.
Arī mūsu fotosesijās un vizuālajā stilā esam vairākkārt atgriezušies pie 80.–90. gadu estētikas — nevis lai kopētu pagātni, bet lai paņemtu tās enerģiju un izstāstītu to savā veidā.
Mēs negribam dzīvot 80. gados. Mēs gribam saglabāt to sajūtu, ka drīkst būt skaļš, atšķirīgs un ar savu raksturu.
80’S → STREET CULTURE → KINGU