90. gadu sākumā hip-hop Amerikā jau bija kļuvis par milzīgu kultūras spēku. Ņujorka bija žanra dzimtene un East Coast centrs, bet Rietumkrastā arvien lielāku ietekmi ieguva Losandželosa, Dr. Dre, Snoop Dogg un Death Row Records.
Tā vairs nebija tikai atšķirīga mūzika. Abiem krastiem veidojās savs skanējums, mode, vizuālā valoda, ierakstu kompānijas un milzīga auditorija.
Divi krasti, divas skaņas
East Coast turpināja Ņujorkas hip-hop tradīciju — blīvāks, raupjāks un bieži liriskāks skanējums, kur liela nozīme bija tekstam, flow un stāstījumam.
West Coast 90. gados arvien vairāk asociējās ar G-funk, smagiem basiem, sintezatoriem un Losandželosas dzīves estētiku. Dr. Dre un Snoop Dogg palīdzēja šo skanējumu aiznest līdz miljoniem klausītāju visā pasaulē.
Konkurence pati par sevi nebija nekas slikts. Hip-hop vienmēr ir dzīvojis no sacensības — kurš labāk repo, kuram spēcīgāks stils, kurš radīs nākamo lielo skaņu. Problēmas sākās tad, kad mūzikai pievienojās bizness, personiski konflikti un ielu vide.
Bad Boy pret Death Row
Austrumkrasta centrā atradās Bad Boy Records, Sean “Puff Daddy” Combs un The Notorious B.I.G. Rietumkrasta skaļāko spēku pārstāvēja Death Row Records, Suge Knight, Dr. Dre, Snoop Dogg un vēlāk Tupac Shakur.
Abas izdevniecības kļuva par kaut ko vairāk nekā uzņēmumiem — tās kļuva par simboliem divām konkurējošām hip-hop pasaulēm.
Kad bizness padarīja konfliktu lielāku
Mediji ļoti ātri saprata, ka stāsts par “East Coast pret West Coast” pārdodas. Žurnāli, radio, intervijas, publiski izteikumi un balvu ceremonijas katru jaunu konfliktu padarīja vēl skaļāku.
Tas, kas reizēm bija konkrētu mākslinieku vai cilvēku personiska nesaskaņa, arvien biežāk tika pasniegts kā veselu piekrastes reģionu karš. Un jo skaļāks kļuva stāsts, jo vairāk tajā iesaistījās cilvēki, kuri sākotnēji ar konfliktu nemaz nebija saistīti.
Tupac un Biggie sākumā nebija ienaidnieki
Pirms viss sabruka, Tupac Shakur un Christopher Wallace pazina viens otru un bija draudzīgās attiecībās.
Situācija mainījās pēc 1994. gada uzbrukuma Tupacam Ņujorkā. Tupac sāka uzskatīt, ka cilvēki no Biggie apkārtnes par notikušo zinājuši vairāk, nekā atzina. Biggie jebkādu iesaisti noliedza. No personiska aizvainojuma sāka augt viens no skaļākajiem konfliktiem hip-hop vēsturē.
Kad mūzika kļuva par ieroci
Diss track kultūra hip-hopā nebija nekas jauns, bet šajā konfliktā tā kļuva ārkārtīgi personiska. Tupac ar Hit ’Em Up publiski uzbruka Biggie un Bad Boy nometnei. Atbildes, intervijas un apkārtējo cilvēku reakcijas tikai palielināja spriedzi.
Mūzika vairs nebija tikai sacensība par to, kurš ir labāks reperis. Tā kļuva par platformu ļoti personiskiem apvainojumiem un reālām nesaskaņām.
Un tad viss kļuva pārāk īsts
1996. gada septembrī Tupac tika sašauts Lasvegasā un sešas dienas vēlāk nomira. Viņam bija 25 gadi. 1997. gada martā Losandželosā tika nogalināts arī The Notorious B.I.G. Viņam bija tikai 24 gadi.
Svarīgi — nav korekti apgalvot, ka viņu nāves vienkārši “izraisīja East Coast vs West Coast karš”. Abu slepkavību apstākļi ir daudz sarežģītāki. Taču tās notika laikā, kad spriedze starp abām hip-hop nometnēm bija sasniegusi savu augstāko punktu, un sabiedrībā tās uz visiem laikiem sasaistījās ar šo laikmetu.
Konflikts, kas mainīja hip-hop
East Coast un West Coast sāncensība palīdzēja radīt daļu no 90. gadu spilgtākās hip-hop mūzikas. Taču tā arī parādīja robežu, kur mākslinieciska konkurence var kļūt destruktīva, ja tajā sajaucas nauda, ego, personiski konflikti, ielu vide un mediju uzmanība.
Pēc Tupac un Biggie nāves hip-hop sabiedrībā arvien skaļāk sāka runāt par nepieciešamību mazināt šo dalījumu. Un pati kultūra turpināja augt. Līdz 90. gadu beigām arvien spēcīgāk sevi pieteica arī Amerikas dienvidi, un hip-hop vairs nevarēja vienkārši sadalīt divos krastos.
Kāpēc šis stāsts dzīvo KINGU?
Te sākas mūsu pašu interpretācija. Jau no KINGU pirmsākumiem abas Rīgas puses savā vizuālajā komunikācijā sasaistījām ar divām hip-hop leģendām un viņu pārstāvētajiem krastiem.
Mēs necentāmies pārnest uz Rīgu pašu konfliktu. Mūs interesēja ideja par diviem krastiem, diviem raksturiem un vienu kopīgu kultūru. Rīgas labais krasts ar Biggie. Kreisais krasts ar Tupac.
Šodien šo komunikāciju izmantojam jau daudz niansētāk, taču abas leģendas un 90. gadu hip-hop kultūra joprojām ir daļa no KINGU vizuālās valodas un rakstura.
Divi krasti. Divas leģendas. Viena kultūra.
EAST COAST → WEST COAST → KINGU